Ar helikopteru no kuģa uz slimnīcu nogādā apdegumus guvušu jūrnieku
Palielināt attēluVakar, 7.novembrī, no kuģa "Bothnia Carrier" ar helikopteru uz Valsts apdegumu centru nogādāts jūrnieks, kas bija guvis smagus apdegumus, kuri radās no sprādziena kuģa mašīntelpā, aģentūru LETA informēja Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta virsnieks Roberts Lakučs.
Viņš stāstīja, ka vakar plkst.21.23 Jūras spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs ("MRCC Riga") saņēma informāciju no Katastrofu medicīnas centra (KMC), ka Baltijas jūrā kuģa "Bothnia Carrier", kas devās uz Rīgu, mašīntelpā noticis sprādziens, kurā smagus apdegumus guvis viens no apkalpes locekļiem.
Par notikušo KMC informēja kuģa pārstāvošās firmas darbinieku. Negadījums notika Igaunijas atbildības zonā. "MRCC Riga" nekavējoties informēja Igaunijas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru ("MRCC Tallinn").
Tā kā kuģa "Bothnia Carrier" kapteinis pretēji pieņemtajiem starptautiskajiem noteikumiem par informācijas sniegšanu nelaimes gadījumos par negadījumu informēja kuģa pārstāvošo firmu, nevis glābšanas dienestus, "MRCC Tallinn" nebija informācijas par šo negadījumu, stāstīja Lakučs.
Izvērtējot situāciju un noskaidrojot, ka Latvijas Gaisa spēku dežurējošais helikopters var izlidot uz notikuma vietu pēc 15 minūtēm, bet Igaunijas glābšanas helikopters - pēc divām stundām, "MRCC Tallinn" lūdza Latvijas palīdzību.
Gaisa spēku helikopters "Mi -17" ar KMC mediķu brigādi nosūtīts uz notikuma vietu un tas veiksmīgi evakuēja cietušo, lai gan bija slikti laika apstākļi, stāstīja Lakučs.
Cietušais jūrnieks nogādāts Valsts apdegumu centrā, kur Reanimācijas nodaļā sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība.
Nedēļas laikā šī bija jau otrā medicīniskā evakuācija, kuru veica Latvijas Jūras un Gaisa spēki.
Vakar vienlaikus ar šo medicīnisko evakuāciju "MRCC Riga" sniedza arī medicīnisko konsultāciju Krievijas kravas kuģim "Trial", kura apkalpes loceklim bija radušās problēmas ar veselību. Šajā gadījumā medicīniskā evakuācija nebija nepieciešama, klāstīja Lakučs.
Jūras spēku Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs atgādina, ka nekavējoties jāinformē atbildīgie glābšanas dienesti par jebkuru negadījumu, jo laikus saņemta informācija dod lielāku iespēju sniegt palīdzību cietušajiem un izglābt dzīvību.
2006. gada 8. decembrī, 10:01, Aktualitātes
LETA
Jaunākie komentāri
Tantre, modernā : Tu zini Latvija ta nekad nebus rakstits :) Seit jau 10 gadus figure tikai Lunis un uz prieksju nekas nav paredzets mainit. Autors jaatpazist pec darbu stila ja to nevar atpazit tad pilnigi vienalga kas apaksja raxstits. Texsim LETA @ DELFI atpazistami pec mezoniga kludu daudzuma un faktalogiskam aplamibam. Tas sastits ka vinji parsvara sava darba izmanto studentus un liela dalja ir ari cittautiesji kuru mentalitate ir aktivaki exspansivaki un paskritikas limenis zems. Tas nozime ka savu materealu vins sataisa pa roku galam biezji vien noraksta kautkur no Krievijas dzeltenajiem resursies kuri visapr opere ar parsvara tenku limnenja informaciju valodu vinji parvalga "Sarunvalodas" un slenga limeni par cik galvenokart nak no mikrorajonu zema limenja skolam kur Valodu atkal maca tie pasji studentinji praktikanti vai atkal "Pa latviski" runajosja skolotaja . Fisjka tada ka teixsim BNS zinjas TULKO kvalificeti TULKI un REDAKTORI savukart LETA , DELFI visji ir tadi "Meistari" ka pasji VISJU PROT lidz ar to ka tu pateiksi Latviski labi sarunvaloda runajosjam cilvekam ka vina LATVISKAIS TXT nav vis Latviski bet "PA LATVISKI " Itka rakstits Latvisju burtiem bet izteikti KRIEVU VALODAS STILISTIKA. Redzi es kadreiz strdaju kopa ar izciliem zurnalistiem un reportieriem kuri skaitijas vieni no spicakajiem bijusaja CCCP visadu petijumu un stila joma katra zinja parasti graba prizes uzreiz aiz Maskavas preses grandiem. Kad lasu patreizejas LETA . DELFI. BNS zinjas liekas ka to rakstijusji cilveki kuriem Latviesju Gramatika bijis 2 un Literatura +3 . Bet tada ir vispareja tendence. Pa reizei Latvija notiek arvalstu spices Zurnalistu un redaktoru seminari atbaruc kolegji no spieciem rietumu Izdevumiem un zinju agenturam un dalas pieredze riko seminarus. Pirms kada laika bija labs seminars kura musju lielie redaktori pareizak sakot VIENA izgazas ka veca seta bet ta pilniba paradija KAPEC mums ir tik tizls limenis salidzinot ar citiem. Slavens arvalstu redaktors dalijas pieredze par Darba organizaciju un radosja procesa kvalitati kur vins aprakstija KA nodrosjina materealiem Maksimalu limeni un radosja procesa intensifikaciju "Mes cilvekiem LAUJAM STRADAT jo zurnalistika ir RADOSJ proces prasa parbaudes salidzinajumus iespeju izanalizet faktus mierigos pastaklos tapec viniem nav darba laika ir TERMINJI" Uz ko piecelas musju dizji slavena Santa un iebilda NE MES TA NEDARAM UN NEDARISIM musejiem jabut DARBA savadak nedrikst ! Tapec jau ari lielaka dalja materealu ir KLUDAINI neparbauditi un vienkarsji MESLI kas talu no radosja un patiesibas:):)
Luni, tik daudz jau it kā saprotu, ka neko nedrīkst mainīt, bet padomā pats, kā gan tevi varēs atpazīt, ja tur būs rakstīts - slavenais fotogrāfs Punis?:))
Tante, modernā : Jebkadus parpublicejumus reklamraxstus un JEBKURUS citu autoru darbus kas tiek paubliceti uz kautkadu ligumu pamata NEDRIXST nedz rediget nedz papildinat !! Drixst PEC PUBLIKACIJAS zemak sniegt redaxcijas komentarus LIDZIGI KA Gramtas sad tad redzamas RED .piezimes :)